Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:103, Did:0, useCase: 0

Soli no medaļām palikušie Latvijas orientieristi: "Vienkārši pārējie bija labāki"

Soli no medaļām palikušie Latvijas orientieristi: "Vienkārši pārējie bija labāki"

Edgars Bertuks
Foto: Jānis Līgats

Orientēšanās 2018

Latvijas vīru orientēšanās izlase nepārdzīvo par ceturtdien Turaidā neiegūtajām medaļām pasaules čempionāta stafetes sacensībās, atzīstot, ka izdarījuši visu, kas bija viņu spēkos.

Latvijas izlases sportisti Andris Jubelis, Edgars Bertuks un Rūdolfs Zērnis ceturtdien rādīja fantastisku sniegumu, vairākkārt izvirzoties vadībā, turklāt priekšā esot pat vēl trešā etapa vidū, bet beigās nācās samierināties ar astoto pozīciju. Zīmīgi, ka visas pirmās astoņas komandas ietilpa vienā minūtē, bet čempionātā kopā startēja 38 komandas.

No Latvijas pirmais trasē devās Andris Jubelis un arī finišēja pirmais, apsteidzot visas orientēšanās lielvalstis, jo bija spēcīgāks stāvajā Turaidas pils kalna kāpienā, un tuvāko sekotāju norvēģi apsteidza par 18 sekundēm. Nākamais distancē devās Edgars Bertuks, kurš stafeti nodeva ceturtajā vietā, no līdera norvēģa atpaliekot vien par 20 sekundēm. Rūdolfs Zērnis sava etapa sākumā, izvēloties ļoti interesantu variantu uz otro punktu, izvirzījās vadībā, tuvākos sekotājos apsteidzot gandrīz par minūti. Tomēr distances vidū konkurenti Latvijas sportistu apsteidza, finišā atmetot uz Latviju astoto vietu.

Par pasaules čempioniem kļuva norvēģi, kuri par četrām sekundēm apsteidza Šveici, bet trešā vieta Francijai, kuru no zelta medaļām šķīra desmit sekundes. Savukārt Latvija atpalika nieka 58 sekundes.

"Sākumā jau biju ļoti satraucies. Taustījos uz punktiem, bet tad beidzu ārdīties, nostabilizējās temps, ieguvu pārliecību un sapratu, ka viss būs kārtībā. Garajā etapā izvēlējos skriet pa leju, lai pēc tam kāptu stāvajā Turaidas kalnā. Bija grūti, ļoti grūti, domāju, kā lai sevi motivē. Bet zināju, ka tepat ir finišs, zināju, ka, skrienot no visa spēka, kāju vairs nebūs. Taču sevi motivēju, ka es to varu, ka es taču “Stirna buka” skrējienos esmu izcīnījis kalnu karaļa titulu. Tāpēc nolēmu kārtīgi uzskriet, jo viss taču būs labi! Un bija labi," pēc sacensībām teica Jubelis.

"Izdevās noturēties, neskatoties uz diezgan traģisko pašsajūtu vakar. Fiziskās sajūtas bija tik drūmas, ka domāju atteikties no starta. Bija drebulis, domāju, ka esmu saķēris kādu vīrusu. Taču no rīta pamodos, nedaudz paskrēju un jutos atkal labi! Domāju, ka tāda iespēja – piedalīties stafetē pasaules čempionātā Latvijā – ir vienreiz dzīvē, tāpēc biju gatavs darīt visu, kas manos spēkos," stāsta Bertuks. "Uzskatu, ka tehniski noskrēju tuvu perfektam rezultātam, bet fiziski gan gribējās labāk. Kalnos patiešām bija fiziski smagi."

Arī Rūdolfs Zērnis atzina, ka izdarījis visu maksimālo, distancē nav kļūdījies, taču konkurenti bijuši fiziski spēcīgāki: “Jāiet trenēties skriešanā. Pretinieki vienkārši bija ātrāki. Bez variantiem. Distancē jutos labi, šis apvidus bija man pieņemams. Protams, ir jau mazliet kreņķis, jo medaļas bija tik tuvu. Bet es neizdarīju neko muļķīgu, vienkārši pārējie bija labāki. Un tas ir rets gadījums, kad stafetēs ir tik blīvi rezultāti – vienā minūtē ir pirmās astoņas komandas."

Latvijas dāmu izlase stafetes sacensībās ceturtdien guva septīto vietu, tomēr atpalika vairāk nekā desmit minūtes.

Pasaules čempionāts sestdien Turaidā noslēgsies ar garās distances sacensībām.

Izmantotie resursi:
https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3...

     [+] [-]

, 2018-08-10 02:16, pirms 2 nedēļām
Бpocить кypить нaвceгда всего за день? Лeгкo, нo только этим дедовским методом - БРОСИТЬ КУРИТЬ БЕЗ УСИЛИЙ! Излeчит дaжe опытных курильщиков с 30-40 летним стажем. Кypилa 14 лет пo пaчкe-полторы вдeнь, но бросилa без физический и моральных усилий за 1 день!

     [+] [-]

, 2018-08-10 07:03, pirms 2 nedēļām
Rūdolf, tevi noķēra skrienot lejā pa gravu..

     [+] [-]

, 2018-08-10 08:13, pirms 2 nedēļām
Ja nebija nekur kļūdījies tehniski, tad bija taktiski=pārmaukts sākums?... un kad esi "saskābis", tad arī no kalna skrienot vairs neko nevari ar koka kājām izdarīt...

  +1 [+] [-]

, 2018-08-10 08:30, pirms 2 nedēļām
Nekādu pārmetumu Zērnim, cīnījās un darīja, ko varēja, turklāt līdz pat gandrīz distances beigām saglabāja Latvijai izredzes uz medaļu. Bet vakar te komentāros kāds bija ierakstījis, ka viņam izkrita karte un nācās atgriezties pēc tās (laikam tieši tajā skrējienā lejup). Vai tad tas nav ievērības cienīgs notikums, ko pieminēt intervijā? Un vēl, kā jau arī te minēja komentāros, KP 11 neizskatījās pārāk veiksmīgi paņemts. Atkārtojos, absolūti nekādu pārmetumu, vienkārši gribas zināt notikušo.

     [+] [-]

, 2018-08-10 08:58, pirms 2 nedēļām
Uz 11kp bija neslikts risinājums ar nelielu kļūdu. Tas arī bija sliktākais farsts tajā vietā. Domāju izšķiroša bija norvēģa ķeršana uz 13KP, kam sekoja nespēja ieraudzīt optimālo risinājumu uz 14KP. Beigu tīrajā maucienā skaidrs ka citi stiprāki.

     [+] [-]

, 2018-08-12 13:16, pirms nedēļas
Tiešām, kādi tur pārmetumi, ja no līderiem atpaliekam nepilnu minūti, bet zināt tiešām gribas, jo sekojām un jutām līdzi. Pēc GPS punkta izskatījās, ka karte izkrita jau agrāk nevis garajā pārskrējienā, jo garajā Latvijas punkts kādu minūti vienkārši nekustējās, it kā sportists būtu smagi nokritis un gulētu vai apmaldījies un domātu, vai kāds šķērslis priekšā, bet pirms tam tiešām vienā vietā rūdolfa punkts virzījās atpakaļ- tur varētu būt tā kartes izkrišanas vaina. Pēc tam norvēģi sadzina un apdzina, tikai nezin ,ko tas maksāja. visvairāk interesē, kas notika garajā pārskrējienā pie beigām, kad LAT punkts nekustējās un tur tika vismaz minūte atstāta

     [+] [-]

, 2018-08-12 20:34, pirms nedēļas
Jā, šitas interesē ne tikai tevi vienu, tādēļ nolēmu paskatīties vēlreiz kas tad tur beigās notika. Tā karte nokrita no 13KP skrienot lejā pa nogāzi un patiesībā dēļ tā nekāds lielais ļaunums nenotika, zaudēja norvēģim kādus 15-20 metrus. Interesantākais notika pēc tam. Noskrienot lejā norvēģis uzreiz aizgāja pa labi parādot savus nodomus doties uz atklāto rietumu virzienā. Šeit tad arī notika tā Rūdolfa galvenā izšķiršanās:
a) doties pakaļ norvēģim uz "rietumu" ceļu. Meža apvidū sēdēt astē norvēģim, kamēr tas izved ārā, domāju, tas būtu pa spēkam, tālāk dzeltenajā, domāju, šis aizmuktu, un kāds beigās būtu tas ieguvums, nevar zināt;
b) doties taisni pāri strautam uz privātās teritorijas rietumu galu(šķietami labākais variants), kur vēlāk gāja austrietis un spēja pievilkt klāt;
c) doties pa kreisi, pa strauta gultni uz leju , uz privātās teritorijas austrumu stūri, ko viņš arī darīja, taču driz vien atdūrās zaļajā (tur, kur tā bultiņa arī apstājās). Lēnā un palielinātā GPS var redzēt kā viņš apstājas, un sāk iet atkal uz augšu, iespējams, lai apietu kādu vietu, un tad atkal sāk skriet pa zaļo uz leju, tajā laikā, kad uz to pašu austrumu stūri jau nesās karavāna no aizmugures, tikai pa "balto" mežu un pa ideālu trajektoriju.

Tev jābūt autorizētam,