Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:134, Did:0, useCase: 0

Jaunie talanti izvēlas Spāniju: sapņu zeme vai modes tendence?

Jaunie talanti izvēlas Spāniju: sapņu zeme vai modes tendence?
Rolands Šmits, Kristaps Porziņģis un Artūrs Žagars. Foto: Romāns Kokšarovs/f64

Spānijas vīriešu basketbols nu jau vairāk nekā desmitgadi ir kvalitātes zīmols. Kāds gan brīnums, ja virkne Latvijas jauno basketbola talantu vēl pirms pilngadības sasniegšanas izvēlas savu meistarību slīpēt tieši Pireneju pussalā. Taču – vai Spānija patiešām ir labvēlīgākā vide jauno talantu attīstībai? Varbūt tā ir tikai pašreizējā mode? Bet, varbūt šai migrācijai ir citi katalizatori, kas mudina jauniešus izvēlēties piederību Spānijas basketbolam.

Pēdējo 12 gadu laikā Spānijas vīriešu basketbola izlase divreiz kļuvusi par olimpisko vicečempioni, vienreiz uzvarējusi Pasaules kausā un trīsreiz izcīnījusi zeltu Eiropas čempionātā. Bez šīm godalgām vēl arī olimpiskā bronza, kā arī Eiropas čempionāta sudrabs un divas bronzas. Šajā laika posmā Spānijas klubu piecreiz spēlējuši ULEB Eirolīgas finālā, trīsreiz kļūstot par čempioniem. Lai gan pēdējos gados vairāk inerces virzīta, tomēr ACB līga joprojām ir solīti priekšā pārējiem vietējiem čempionātiem Eiropā, pasaules līmenī atpaliekot tikai no NBA. Kurš gan iebildīs, ka spāņi māk izaudzināt talantīgus spēlētājus.

„Tā noteikti nav modes lieta, jo šī nav nekāda tērpu demonstrācija. Spānijā ir vieni no labākajiem apstākļiem, kur attīstīties tieši pašiem talantīgākajiem jaunajiem basketbolistiem,” norāda Bērnu un jauniešu basketbola skolas „Rīga” direktors Guntis Šēnhofs. „Es pats braucu uz Spāniju, novērtēju, kādi speciālisti tur strādā un kāda ir kluba filozofija, iepazīstos ar apstākļiem, kādos būs jādzīvo jaunajam basketbolistam. Mana pārliecība ir tāda, ka Spānijā var attīstīties talantīgie puiši, bet viduvējiem spēlētājiem tur nav jēgas braukt, jo ar viņiem tur pienācīgi nestrādās. Tad labāk palikt Latvijā, kur siltumnīcas apstākļos būs iespēja tikt pie lielāka spēles laika un turpināt progresēt.”

Šenhofs min dažādas citas valstis, kurās darbojas jauno talantu akadēmijas, tomēr tikai Spānija un Itālija sevi ir apliecinājušas ar darbiem, kamēr Balkānu reģiona valstu mentalitāte viņu neiedrošina. „Pastāv arī viedoklis, ka līdz 23 gadu vecumam labāk palikt Latvijā, tomēr mana pieredze basketbolā mudina mani rīkoties citādi. Uzskatu, ka tas drīzāk ir Latvijas jaunatnes basketbola novērtējums, nevis problēma. Tur ir labāki apstākļi, jo šeit nevaram nodrošināt to medicīnu un treniņu bāzes, jo īpaši, Rīgā,” uzskata Šēnhofs.

Ilggadējs jauno basketbolistu treneris Raivo Otersons akcentē vēl kādu faktoru. Proti, došanās uz ārzemēm jaunajam talantam bieži vien īstajā brīdī kalpo par jaunu motivāciju, kas palīdz „sakārtot galvu”. „Pienāk brīdis, kad vajag pamainīt vidi, apkārt esošos cilvēkus. Bet tas ir atkarīgs no konkrētā jaunieša rakstura. Viens ir gatavs dzīvē iziet agrāk, bet cits vēlāk.”

Cita lieta – ja prom aizbrauc zemāka līmeņa spēlētāji, kas arī Latvijā nav starp vadošajiem. Viņi aizbrauc un atbrauc atpakaļ. „Taču arī tā ir pieredze. Viņi redz pasauli. Reizēm tas ir ieguvums ne tik daudz basketbolistam, cik cilvēkam,” spriež treneris.

Otersons uzskata, ka liela nozīme ir arī tam, kādā organizācijā jaunais spēlētājs nonāk. „Tāpat loma ir arī konkrētajam gada gājumam. Kādi būs komandas biedri, kāda būs konkurence un kādos turnīros komanda spēlēs? Artūram Žagaram bija laba komanda un viņš spēlēja augstākajā jauniešu līmenī pret labākajiem sava vecuma spēlētājiem, turpretī Rodions Kurucs pašam augstākajam līmenim klāt netika. Turklāt svarīgi ir tieši spēlēt, nevis sēdēt uz soliņa.”

Jo iespējas attīstīties ir arī tepat, Latvijā. Pietiek minēt kaut vai Jāņa Timmas un Daira Bertāna piemērus. Abi Eiropā izgāja jau kā gatavi produkti. „Ja jau Latvijā nebūtu labu treneru, tad diez vai mūsu jaunie spēlētāji būtu tik labi sagatavoti un pieprasīti Spānijā. Ne jau pāris mēnešu laikā viņi tur kļūst par labiem spēlētājiem. Viņi jau aizbrauc kā labi jaunie basketbolisti,” pārliecināts ir Otersons.

Latvijas Basketbola savienības Treneru komisijas loceklis Agris Galvanovskis piebilst, ka ar jauno talantu aizbraukšanu neapmierināti varētu būt vietējie treneri, kuru komandas zaudē līderus. „Taču, ja vēlāk no tā iegūst jauniešu izlases un nacionālā izlase, tad šāda jaunu basketbolistu izvēle noteikti ir attaisnojama. Turklāt reizēm līderu aizbraukšana ļauj parādīties jauniem līderiem, kas, manuprāt, nospēlēja būtisku lomu U18 izlases panākumā,” secina Galvanovskis.

Vienlaikus viņš uzskata, ka sava loma tomēr ir arī veiksmes stāstiem, kuri parasti aizēno tos gadījumus, kad ārzemēs savu vietu atrast neizdodas. Gluži pretējs piemērs, viņaprāt, ir došanās uz Ameriku. Ja meitenēm tā biežāk dod pienesumu, tad puišu gadījumā ir otrādi. No ASV augstskolām topa līmenī gatavi atgriezušies tikai Kaspars Kambala un Raimonds Miglinieks.

Arī LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps atgādina, ka pieredzes mēdz būt dažādas, tomēr emocionālā līmenī veiksmes stāsti uzrunā vairāk. „Esam progresējuši treneru kvalitātē un metodikā, kā arī medicīniskajā aprūpē un traumu profilaksē. Vadošajos klubos netrūkst izpratnes, zināšanu un potenciāla, tiesa, dažreiz klubiem neizdodas atrast optimālo balansu starp jauno spēlētāju attīstību un īstermiņa rezultātu.”

„Ir gadījumi, kad izšķirties par agru aizbraukšanu spiež ģimenes materiālie apstākļi. Arī Spānijā neviens jaunais netiek lutināts ar milzīgiem līgumiem, tomēr spāņu klubi ir pietiekami nodrošināti, lai vismaz minimālā līmenī atbalstītu plašāku spēlētāju loku, nekā to var izdarīt Latvijas klubi,” skaidro LBS ģenerālsekretārs. „Turklāt Rīgā nav modernas basketbola būves, kas nodrošinātu modernus treniņu un rehabilitācijas, kā arī kvalitatīvus sadzīves un mācību apstākļus. Ja mums būtu lieliska bāze, būtu liels pieprasījums pēc mūsu treneriem un metodikas ne tikai no Latvijas, bet arī no visas Austrumeiropas. Pēdējos gados esam veikuši izrāvienu jaunatnes basketbolā un ieguvuši labu reputāciju. Diemžēl sliktā materiālā bāze kavē tā izmantošanu.”

Bijušais basketbola kluba „Valmiera” ģenerālmenedžeris un topošais aģents Mārtiņš Bērziņš pārstāv vairākus novadniekus, kuri agrā vecumā izvēlējušies doties uz Spāniju. Viņš akcentē vēl kādu būtisku iemeslu, kāpēc jaunie talanti uz Spāniju dodas jau agrā vecumā. „Lai iegūtu formācijas spēlētāja statusu, jaunajam basketbolistam Spānijā vecumā no 14-21 gadam jāaizvada trīs sezonas, taču vismaz viena no tām jānospēlē līdz U18 vecuma grupai (ieskaitot). Formācijas spēlētāja statusam ir liela nozīme, jo katrā ACB klubā jābūt vismaz četriem šādiem spēlētājiem. Lai tiktu ACB klubā, jau tā ir jābūt gana labam spēlētājam, bet, lai tiktu komandā bez formācijas spēlētāja statusa, ir jābūt galvas tiesu pārākam par pārējiem – top klases spēlētājam,” skaidro Bērziņš. Rinalds Mālmanis aizvadītajā sezonā nebūtu debitējis „Baskonia” sastāvā Eirolīgā, bet Rolands Šmits nebūtu ticis pie tik laba līguma ar „Barcelona”, ja viņiem nebūtu formācijas spēlētāja statusa.

„Basketbola pilsonības iegūšana ir milzīgs pluss, ko, iespējams, cilvēki līdz galam nenovērtē,” piekrīt vairāku vadošo Latvijas basketbolistu aģents Artūrs Kalnītis. „Mūsdienās konkurence aug tik strauji, ka katram šādam faktoram ir milzīga nozīme. Dzīvojot Barselonā, iepazinos ar Spānijas spēlētāju arodbiedrības pārstāvjiem, kuri gana aktīvi mēģina protestēt pret šo likumu, jo uzskata, ka tas ierobežo vietējo spēlētāju iespējas. Tas tikai kārtējo reizi apliecina basketbola pilsonības pozitīvo lomu jaunajiem citu valstu spēlētājiem.”

Kalnītis norāda, ka iepriekšējo gadu pozitīvie piemēri no Latvijas spēlētāju puses noteikti ir atvēruši durvis saviem tautiešiem. „Taču šobrīd svarīgi ir atcerēties, ka tikt ACB sistēmā ir kļuvis vieglāk nekā noturēties, jo konkurence ir nežēlīga un katru dienu pie ACB klubu durvīm klauvē jauni un talantīgi spēlētāji, kas ir gatavi atņemt tavu vietu. Tāpēc lielākā daļa līgumu, kas tiek noslēgti ar ACB klubiem paredz kluba „izejas” iespējas, jo auklēties neviens negrasās.”

Spānijas klubi meklē jau 14 gadus vecus jaunos talantus. Pa visām vecuma grupām katrā komandā ir vieta tikai sešiem līdz desmit spēlētājiem. „Turklāt jebkurš klubs raugās nākotnē. Esmu parēķinājis, ka bez treneriem un fizioterapeitiem viena spēlētāja uzturēšana sezonā izmaksā 25-30 tūkstošus eiro. Tādēļ klubi meklē ļoti rūpīgi un cenšas atrast tos spēlētājus, kuri nākotnē būs gatavi spēlēt lielajā komandā vai tos varēs izdevīgi pārdot,” stāsta Bērziņš.

Viņš secina, ka augusi arī Latvijas basketbolistu reputācija. Ja pirms astoņiem vai desmit gadiem divu līdzvērtīgu spēlētāju izvērtēšanā izvēle noteikti nosliektos par labu lietuvietim, tad tagad latvietis vairs tālu neatpaliek. „Agrāk stereotips par latviešu basketbolistiem bija kā par softiem un metējiem (basketbola laukumā). Pateicoties Porziņģim, Timmam, Dāvim Bertānam, Šmitam un Kurucam, kā arī pārējiem Eirolīgā spēlējošajiem, tendences ir mainījušās. Tas latviešiem paver iespējas, kādas iepriekš nav bijušas. Varbūt Spānijā latvieši sāk kļūt par modes lietu?” pus pa jokam, pa pusei nopietni saka Bērziņš.

Kamēr no Latvijas klubiem Eiropas līmenī sevi regulāri atrāda tikai „Ventspils”, iespējas parādīt sevi Eiropas basketbolam caur Eirokausu prizmu ir stipri limitētas. Tāpat nevajag aizmirst, ka ar spēlēšanu Eirokausos arī nepietiek. Ir nepieciešamas lielas uzvaras, lai sniegums nepaliktu nepamanīts.

„Visas lielākās jaunā laika spēlētāju pārejas ir notikušas tieši pēc veiksmīgām pašmāju klubu sezonām. Tomēr, izvērtējot visus par un pret un vadoties pēc gandrīz desmit gadu pieredzes šajā sfērā, droši varu teikt, ka attīstoties ārzemēs spēlētājs gūst lielāku atpazīstamību NBA skautu blociņos un klubu vadības acīs. Jo drafta naktī, kad būs jāizvēlas starp diviem līdzīgiem spēlētājiem, un viens būs no kāda Latvijas kluba, bet otrs no „Valencia” vai „Partizan”, varu ar pilnu pārliecību teikt, ka priekšroka tiks dota lielās līgas spēlētājam. Nevajag aizmirst, ka šis ir bizness un katras NBA komandas ģenerālmenedžera lielais algas čeks ir atkarīgs no viņa izdarītajām izvēlēm. Maza valsts un līga tomēr ir kārtējais mīnuss skautu un menedžeru blociņos,” piebilst Kalnītis.

Latvijas jaunie basketbolisti Spānijā

SpēlētājsVecumsPavadītais laiksAģentūraPašreizējais klubs
Aigars Šķēle172010-2012„Baltic Sports Agency”„Antibes” (Francija)
Kristaps Porziņģis162011-2015“You First Sports”Ņujorkas „Knicks” (NBA)
Rolands Šmits162011-pašlaik“Management Arior”„Barcelona Lassa” (Spānija)
Rinalds Mālmanis152011-2015 & 2017-pašlaik“Management Arior”„Real Betis” (Spānija-2)
Oskars Reinfelds172011-2012„Baltic Sports Agency”nespēlē profesionāli
Džeiks Krūmiņš152012-2017„You First Sports”nespēlē profesionāli
Rodions Kurucs172015-2018„Baltic Sports Agency”Bruklinas „Nets” (NBA)
Anrijs Miška152015-2017; 2018-pašlaik“Management Arior”„Fuenlabrada/Tormes” (Spānija-3)
Verners Kohs182015-2018„Baltic Sports Agency”„Jēkabpils” (Latvija)
Artūrs Kurucs162016-pašlaik„Baltic Sports Agency”“Baskonia 2” (Spānija-3)
Artūrs Žagars162017-pašlaik“YouFirst Sports”„Joventut/Prat” (Spānija-2)
Rodijs Mačoha142017-pašlaik“You First Sports”“Fuenlabrada” (Spānija U-18)
Armands Berķis172018-pašlaik„Prime Athlete Management”“Andorra 2” (Spānija-4)
Valters Vēveris182018-pašlaik„Baltic Sports Agency”“Andorra 2” (Spānija-4)
Krišs Helmanis162018-pašlaik“You First Sports”“Joventut” (Spānija U-18)
Roberts Bērziņš172018-pašlaik“You First Sports”“Joventut” (Spānija U-18)
Ojārs Bērziņš172018-pašlaik“Management Arior”“UCAM Murcia” (Spānija-4; U-18)
Freds Bagatskis142018-pašlaik“BeoBasket”“Valencia” (Spānija U-16)
Dāvids Grīnbergs152018-pašlaik“Prime Athlete Management”“Burgos” (Spānija U-16)

     [+] [-]

, 2018-09-13 09:59, pirms mēneša
Jo iespējas attīstīties ir arī tepat, Latvijā. Pietiek minēt kaut vai Jāņa Timmas un Daira Bertāna piemērus.
Šeit var pieminēt arī Mārtiņu Laksu .

     [+] [-]

, 2018-09-13 10:00, pirms mēneša
juings rakstīja: Jo iespējas attīstīties ir arī tepat, Latvijā. Pietiek minēt kaut vai Jāņa Timmas un Daira Bertāna piemērus.
Šeit var pieminēt arī Mārtiņu Laksu .
So-so piemērs, ja godīgi.

     [+] [-]

, 2018-09-13 10:08, pirms mēneša
Es skatos uz to divējādi, ja jaunais staigā starp pirmo un otro komandu, tad vēl var, bet ja patstāvīgi spēlē trešajā vai ceturtajā līgā, tad var labāk šeit pamēģināt izsisties, kas pēc būtības būtu īsāks ceļš....Pie tam, ne vienmēr Spānija dod to progresu spēlētājam, daži mūsu pašu basketbolisti ir tam piemērs

  -1 [+] [-]

, 2018-09-13 10:09, pirms mēneša
juings rakstīja: Jo iespējas attīstīties ir arī tepat, Latvijā. Pietiek minēt kaut vai Jāņa Timmas un Daira Bertāna piemērus.
Šeit var pieminēt arī Mārtiņu Laksu .
Strēlnieks vēl, nebūtu Anžejs savu sezonu nočakarējis, tad arī viņš, vēl jau Lomažs par tādu top.

  +3 [+] [-]

, 2018-09-13 10:16, pirms mēneša
Real Rebel rakstīja: Es skatos uz to divējādi, ja jaunais staigā starp pirmo un otro komandu, tad vēl var, bet ja patstāvīgi spēlē trešajā vai ceturtajā līgā, tad var labāk šeit pamēģināt izsisties, kas pēc būtības būtu īsāks ceļš....Pie tam, ne vienmēr Spānija dod to progresu spēlētājam, daži mūsu pašu basketbolisti ir tam piemērs
Trešā - ceturtā Spānijas līga ir LBL līmenis (bez VEF un Ventspils). Talanta līmenis tur ir nežēlīgs, jo tajā spēlē gandrīz visi labākie U16-U20 vecuma spēlētājio Eiropā. No lielajiem klubiem Spānijas otrajā līgā fārmklubs ir tikai Barselonai.

  -1 [+] [-]

, 2018-09-13 10:31, pirms mēneša
hokejaentuziasts rakstīja: Trešā - ceturtā Spānijas līga ir LBL līmenis (bez VEF un Ventspils). Talanta līmenis tur ir nežēlīgs, jo tajā spēlē gandrīz visi labākie U16-U20 vecuma spēlētājio Eiropā. No lielajiem klubiem Spānijas otrajā līgā fārmklubs ir tikai Barselonai.
Par LBL leni nepiekritīšu īsti, īpaši šosezon, kad būs LBL-EST.....Talanta līmenis nenosaka spēles kvalitāti. Tāpat, tā kā daudz tur talantu ir, daudz vieglāk spēlētājam ir tur pazust. Tāpec jau es saku, ka divejādi tur var gadīties...

Ps. Es teicu otro komandu, nevis līgu

  +1 [+] [-]

, 2018-09-13 10:40, pirms mēneša
Real Rebel rakstīja: Par LBL leni nepiekritīšu īsti, īpaši šosezon, kad būs LBL-EST.....Talanta līmenis nenosaka spēles kvalitāti. Tāpat, tā kā daudz tur talantu ir, daudz vieglāk spēlētājam ir tur pazust. Tāpec jau es saku, ka divejādi tur var gadīties...

Ps. Es teicu otro komandu, nevis līgu
Katram savs ceļš. Principā no visiem aptaujātajiem dominē viedoklis, ja ir šāda iespēja, tad jābrauc. Atliek vien piekrist. LV basketbols ilgtermiņā tikai no tā iegūs.

  +2 [+] [-]

, 2018-09-13 10:47, pirms mēneša
Ja Latvijā būtu četri VEF un Ventspils līmeņa klubi , tad cita lieta un viens klubs spēlē eirokausos . Bet tā nav variantu jābrauc būs būs nebūs vienmēr paspēs atbraukt atpakaļ !

  -1 [+] [-]

, 2018-09-13 10:53, pirms mēneša
Galvenais, lai šie jaunie puiši gūst baudu no tā, ko dara. Lai nav tā, ka jaunietis aizbrauc, bet viņam tas basketbols tik ļoti nemaz neinteresē, lai ziedotos un sistos. Tad viņš tur pa tām zemajām līgām tā arī vairākus gadus eksistēs, tad sapratīs, ka gluži nav priekš viņa, un pametīs valsti. To nevajag - tādā gadījumā daudz labāks ceļš ir augstskolu sistēmas, piemēram ASV, lai paralēli arī kādas zinības iegūtu, ko pielietot tālākajā dzīvē. Ne visi var un grib kļūt par profesionāliem basketbolistiem, pat ja ir dotības.

     [+] [-]

, 2018-09-13 10:53, pirms mēneša
Jā Oskars Reinfels pazudis kur ir ka vairs nesspēlē?Tika uzskatīts par talntu tomēr.

  -1 [+] [-]

, 2018-09-13 11:21, pirms mēneša
juings rakstīja: Jo iespējas attīstīties ir arī tepat, Latvijā. Pietiek minēt kaut vai Jāņa Timmas un Daira Bertāna piemērus.
Šeit var pieminēt arī Mārtiņu Laksu .
Peiners. Blums.

     [+] [-]

, 2018-09-13 11:25, pirms mēneša
juings rakstīja: Ja Latvijā būtu četri VEF un Ventspils līmeņa klubi , tad cita lieta un viens klubs spēlē eirokausos . Bet tā nav variantu jābrauc būs būs nebūs vienmēr paspēs atbraukt atpakaļ !
Sai agrai begsanai ir savi minusi, savas blaknes. latviesiem ir tendence teicami iedzivoties svesa vide, lai gan pagaidam (tfu, tfu) tadu gadijumu vel nav bijis, tomer domaju, ka neizbegami, vismaz atseviski talanti, tiks iespeleti svesas izlases.

     [+] [-]

, 2018-09-13 11:34, pirms mēneša
juings rakstīja: Ja Latvijā būtu četri VEF un Ventspils līmeņa klubi , tad cita lieta un viens klubs spēlē eirokausos . Bet tā nav variantu jābrauc būs būs nebūs vienmēr paspēs atbraukt atpakaļ !
Saja basketa eiforija loti pietrukst attistita klubu basketa, atceros, ka sekoju VEFa un ventinu spelem Eiropa... kamer tagad, praktiski nule. Primari fanoju par izlasi, bet klubu speles pietrukst vienalga. Reizem sapnoju, ka atdzimst ASK, un taja savacas Blums, Meiers, Freimanis, Ate, Lomazs, Aigars Skele, nu tie, ko teoretiski varetu pacelt vietejos apstaklos, nu ja ne Eiroliga, tad vismaz Eiropas kausos Top8 klubs.. Saprotu, slapjie sapnisi... Izlases speles ir tik rets priecins...

  +1 [+] [-]

, 2018-09-13 11:38, pirms mēneša
Droši vien katram ir savs ceļš ejams, tas kurš ir atradis īsto treneri un klubu un spēj noturēties vilinājumiem apmeklēt Vecrīgas naktsklubus, noteikti var attīstīties arī Latvijā, bet ja ir iespēja tikt pie laba speciālista, labā klubā Spānijā tad tā noteikti ir jāizmanto. Jebkurā gadijumā lielākoties viss atkarīgs no paša jaunieša attieksmes un darbaspējām.

  +1 [+] [-]

, 2018-09-13 11:40, pirms mēneša
nevajag sarežģīt primitīvas lietas:

AĢENTI

kur kontakti, tur strādā un nonāk jaunieši (ne jau paši baigi izvēlas). pēc rezultāta (pārstāvji NBA) Francijas jaunatnes sistēma nav sliktāka, bet tur LV jaunieši nulle - jo aģentiem tur nav kontakta..

  -1 [+] [-]

, 2018-09-13 11:46, pirms mēneša
juings rakstīja: Ja Latvijā būtu četri VEF un Ventspils līmeņa klubi , tad cita lieta un viens klubs spēlē eirokausos . Bet tā nav variantu jābrauc būs būs nebūs vienmēr paspēs atbraukt atpakaļ !
Es teiktu, ka tieši mazajiem klubiem ir labāk jāstrādā, jo bkv un vefam, pa lielam, nav pārejas posma no skolas uz lielo komandu, līdz ar to, tur parādās mazo klubu nozīme, un galvenais, tur uz vienu jauno nedrīkst balstīties, tas būtu slikti

  +1 [+] [-]

, 2018-09-13 12:26, pirms mēneša
Real Rebel rakstīja: Es teiktu, ka tieši mazajiem klubiem ir labāk jāstrādā, jo bkv un vefam, pa lielam, nav pārejas posma no skolas uz lielo komandu, līdz ar to, tur parādās mazo klubu nozīme, un galvenais, tur uz vienu jauno nedrīkst balstīties, tas būtu slikti
Gan Ventspilij, gan Vefam tak ir pārejas posms , komandas LBL-2.
Kas tikai ''mazajiem'' klubiem jānodarbojas ar jauno spēlētāju trenēšanu !!!!!

  -1 [+] [-]

, 2018-09-13 12:28, pirms mēneša
juings rakstīja: Gan Ventspilij, gan Vefam tak ir pārejas posms , komandas LBL-2.
Kas tikai ''mazajiem'' klubiem jānodarbojas ar jauno spēlētāju trenēšanu !!!!!
VEf skola un ja nemaldos, tad Ventspils augstskola, kur pārsvarā jaunie spēlē, kāds tas pārejas posms ir? Ja mazais klubs iegūst viņu labākos jaunos, tad tak viņi paši pastiprinās, ne tā? UN pie esošās finansiālās situācijas nemaz tas slikti nav

     [+] [-]

, 2018-09-13 12:32, pirms mēneša
Kaspars_Biedriņš rakstīja: Saja basketa eiforija loti pietrukst attistita klubu basketa, atceros, ka sekoju VEFa un ventinu spelem Eiropa... kamer tagad, praktiski nule. Primari fanoju par izlasi, bet klubu speles pietrukst vienalga. Reizem sapnoju, ka atdzimst ASK, un taja savacas Blums, Meiers, Freimanis, Ate, Lomazs, Aigars Skele, nu tie, ko teoretiski varetu pacelt vietejos apstaklos, nu ja ne Eiroliga, tad vismaz Eiropas kausos Top8 klubs.. Saprotu, slapjie sapnisi... Izlases speles ir tik rets priecins...
Mēs esam nabagi un nebūs 4-5 daudzmaz turīgi-spēcīgi klubi . Nesen bija cerību stariņš , kad Valmiera paņēma zeltu varbūt beidzot būs mums trīs priekšs Latvijas līdzvērtīgi pretinieki .ORDO aizgāja pa skuju taku un sapnis izsapņots!

     [+] [-]

, 2018-09-13 12:35, pirms mēneša
Real Rebel rakstīja: VEf skola un ja nemaldos, tad Ventspils augstskola, kur pārsvarā jaunie spēlē, kāds tas pārejas posms ir? Ja mazais klubs iegūst viņu labākos jaunos, tad tak viņi paši pastiprinās, ne tā? UN pie esošās finansiālās situācijas nemaz tas slikti nav
Tad uztaisat VEFam lai arī būtu šis farmklubs LBL-2 .

  -1 [+] [-]

, 2018-09-13 12:36, pirms mēneša
juings rakstīja: Tad uztaisat VEFam lai arī būtu šis farmklubs LBL-2 .
kāds man tur sakars?

  -1 [+] [-]

, 2018-09-13 12:49, pirms mēneša
Skudriniekss rakstīja: Galvenais, lai šie jaunie puiši gūst baudu no tā, ko dara. Lai nav tā, ka jaunietis aizbrauc, bet viņam tas basketbols tik ļoti nemaz neinteresē, lai ziedotos un sistos. Tad viņš tur pa tām zemajām līgām tā arī vairākus gadus eksistēs, tad sapratīs, ka gluži nav priekš viņa, un pametīs valsti. To nevajag - tādā gadījumā daudz labāks ceļš ir augstskolu sistēmas, piemēram ASV, lai paralēli arī kādas zinības iegūtu, ko pielietot tālākajā dzīvē. Ne visi var un grib kļūt par profesionāliem basketbolistiem, pat ja ir dotības.
Kam to izglitibas papiru vajag pakalu noslaucit?

     [+] [-]

, 2018-09-13 12:57, pirms mēneša
Funs Funs Esi dzirdējis par tādu skrējēju Einārs Tupurītis ?
Pabeidza ASV augstskolu un paralēli nodarbojās ar vieglatlētiku .
Pēc skolas beigšanas kādu laiku sportoja , nesanāca vot un tad kā tu saki tas papīrīts ai kā noderēja cik rakstīts veiksmīgi darbojas ja nemaldos banku biznesā !

     [+] [-]

, 2018-09-13 13:11, pirms mēneša
juings rakstīja: Funs Funs Esi dzirdējis par tādu skrējēju Einārs Tupurītis ?
Pabeidza ASV augstskolu un paralēli nodarbojās ar vieglatlētiku .
Pēc skolas beigšanas kādu laiku sportoja , nesanāca vot un tad kā tu saki tas papīrīts ai kā noderēja cik rakstīts veiksmīgi darbojas ja nemaldos banku biznesā !
Miskaste lai to papiru dabutu vismaz 4 gadi jaizmet poda. Bet aizejot uz kadu vietu tu iemacisies visu paris menesu laika it ipasi musdienas ir tendence ka gandriz visas vietas tevi apmaca, jo nevienam nav vajadzigi musari ar papiru kuri daris visu pec gramatas

     [+] [-]

, 2018-09-13 13:12, pirms mēneša
Man ir nepabeigta devita klase bet celtnieciba pelnu ap 1k uz rokas visu iemacijos paris menesu laika

     [+] [-]

, 2018-09-13 14:08, pirms mēneša
FUNS 2 rakstīja: Man ir nepabeigta devita klase bet celtnieciba pelnu ap 1k uz rokas visu iemacijos paris menesu laika
Ar izdomu gan tev ir pašvaki.

     [+] [-]

, 2018-09-13 14:10, pirms mēneša
Skudriniekss rakstīja: Galvenais, lai šie jaunie puiši gūst baudu no tā, ko dara. Lai nav tā, ka jaunietis aizbrauc, bet viņam tas basketbols tik ļoti nemaz neinteresē, lai ziedotos un sistos. Tad viņš tur pa tām zemajām līgām tā arī vairākus gadus eksistēs, tad sapratīs, ka gluži nav priekš viņa, un pametīs valsti. To nevajag - tādā gadījumā daudz labāks ceļš ir augstskolu sistēmas, piemēram ASV, lai paralēli arī kādas zinības iegūtu, ko pielietot tālākajā dzīvē. Ne visi var un grib kļūt par profesionāliem basketbolistiem, pat ja ir dotības.
Šis raksts ir par pirmsaugstskolas vecumu, 14-18 gadiem veciem. Kādas augstskolas?

  -1 [+] [-]

, 2018-09-13 14:44, pirms mēneša
FUNS 2 rakstīja: Man ir nepabeigta devita klase bet celtnieciba pelnu ap 1k uz rokas visu iemacijos paris menesu laika
Bet ja būtu izglītojies, vai kā viens otrs te raksta 4 gadus izmetis vējā, tad saņemtu ap 3k mēnesī uz rokas, strādājot bankā vai varbūt vēl vairāk, atverot savu uzņēmumu un dodot citiem darbavietas.

  -1 [+] [-]

, 2018-09-13 14:50, pirms mēneša
balts rakstīja: Šis raksts ir par pirmsaugstskolas vecumu, 14-18 gadiem veciem. Kādas augstskolas?
ASV izglītības sistēmā High School ir no 14/15 gadiem, Senior High School no 15/16 gadiem, Koledža no 18/19 gadiem.

     [+] [-]

, 2018-09-13 16:26, pirms mēneša
Skudriniekss rakstīja: ASV izglītības sistēmā High School ir no 14/15 gadiem, Senior High School no 15/16 gadiem, Koledža no 18/19 gadiem.
Liela dala koledza jau no 17 gadiem iet...
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2018-09-13 20:51, pirms mēneša
Lomažs vai Timma būtu diezgan OK piemēri, bet viņi savās 20-21 gadu sezonās nomarinēti. Timmam bija dīvains gads Liepājā ar īslaicīgām neklātienes studijām Latgalē, Lomažs - tāpat kā Čavars - Ventspilī vispar netika pie spēles laika, aizgāja uz īri uz otrā ešelona klubiem un tikai tur sāka sevi parādīt.

Tev jābūt autorizētam,